Ir jauki sapņot, pēdējā laikā sapņi ir skaisti. Pamostoties no rīta ir tā patīkamā sajūta.. kā izlasīta pēdējā grāmatas lappuse, kura ir tieši tāda kā vēlējies, bet tajā pašā laikā pilnīgs tukšums - grāmata ir beigusies, sapnis ir beidzies. Varbūt vienīgā atšķirība ir tāda, ka grāmatu var izlasīt vēlreiz.
Jaukākais sapnis ir dzīve. /V. Šekspīrs/
Protams, ir burvīgi nosapņot, ka no debesīm nokritusi kaudze naudas un tu kļūsti bagāts, bet tad, pamostoties, saprast, ka tas bija tikai sapnis un visticamāk, ka tā tas vienmēr arī paliks, ir briesmīgi. Tāpēc vispatīkamāk ir sapņot par reālām lietām. Sapņotājs - reālists? Izklausās neticami, vai ne? Nebūt ne. Sapņi spēj dod reālas idejas, kuras realizēt, parasti sapņi dod kādus mājienus, kurus reti kad var uztvert, sapņi atsauc atmiņā lietas par kurām varbūt jau sen ir aizmirsts, bet tās ir svarīgas vēl šodien. Diennakts sastāv no nakts un dienas, katrai var piemērot sevi savādāku. Dienā vari būt reālists, naktī sapņotājs - reāls sapņotājs.
Un runājot par sapņiem mazliet savādāk, sapnis jau nav tikai tas, ko mēs sapņojam naktī. Sapnis ir iecere, vēlme, mērķis, vēlēšanās.. mums katram ir kāds sapnis, kas, cerams, kādreiz piepildīsies. Sapņi ir ļoti cieši saistīti ar domām, tie nerodās paši no sevis, bet gan paņem kaut ko no mūsu zemapziņas, paķer kaut ko un it kā nejauši saliek kopā. Ļausimies sapņiem, tie taču ir tikai sapņi! Vai tad nav jauki, ka vismaz kādreiz mēs varam nekontrolēt sevi un savas domas? Viss notiek pats no sevis un varbūt arī tā ir labāk.
Saldus sapņus!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru