Ko lai domā, ja horoskopā rakstīts, ka sirds ies galvai pa priekšu? Izvērtēt prioritātes? Darīt to, kas patīk, nevis to, ko vajag? Un ja nu.. nepatīk tas, ko vajag un nevajag to, kas patīk? Zelta vidusceļš? Mazliet no viena, mazliet no otra. Rezultātā, ne šis, ne tas. Pārāk daudz. Es varētu visu dienu mierīgu sirdi gulēt un uzskatīt, ka miegs ir mana lielākā prioritāte, bet neliek mierā apziņa, ka jāizdara šis un vēl tas... un vēl šis tas.
Varbūt, ja es mācētu labāk saplānot un sākt ar noderīgo, būtu vieglāk. Bet vai tā būtu tā ideālā dzīve? Tai zustu jēga. Man patīk tie nelielie izmisuma brīži, kad škiet, ka neko vairs nevari paspēt, tad es pasaku sev ''Tu esi stipra un vienmēr viss ir jāizdara labi!'' Un kaut kā beigās ir. Kaut kā pārsteidzoši labi! Arī pēdējais brīdis ir brīdis, kad var sākt, vēl nav par vēlu. Vēl ir laiks, maz, bet ir.
Stipra veselība, pietiekams miegs, darbs - darīts ar mīlestību, neliela atpūta, prieks, miers, harmonija apkārt, gribasspēks, rakstura kontrole - apmēram tā.
Mana prioritāte ir dzīvot, kā - tā kā es uzskatu pareizi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru